Cilvēki ir sabiedriskas būtnes.. Jūs to zinājāt? jā, drošvien, ka zinājāt gan.
Bet dīvaini ka visi to neredz. viss viņos ir priekš citiem.. kā apelsīnā - Tu taks zini, kā izskatās kad apelsīnu sadala daiviņās, un pārkož uz pusēm.. tur ir daudz mazu šūniņu, tās turas kopā. Arī pašas pa sevi tās varētu būt, bet tad takš tās būtu tik mazas, kurš tādas pirktu, ēstu, kurš vispār ieraudzītu ? Bet Kopā tās rada kko lielu. Tā pat ir ar cilvēkiem.. viņi domā ka apkārt ir tikai gatava pasaule ar mājām, avīzēm, noplūktiem apelsīniem, grāmatām.. bet patiesībā tas viss ir - Cilvēki.
Mēs nelasītu grāmatas ja nebūtu cilvēku kas tās uzraksta, mēs nedzīvotu siltumā zem jumta ja nebūtu, kas to uzceļ, un mēs pat nezinātu, kas ir apelsīni, ja kāds tos nenoplūktu un nepacenstos atgādāt līdz mums. Tā ir mijiedarbība. Mēs dodam - mums dod. Jā, varbūt ir brīži kad vairāk jāatdod nekā dod tev, bet agri vai vēlu tas nāks atpakaļ. Princips nemainās. Kā kāds radošs cilvēks teicis -
Tava pasaule - tie ir cilvēki.
Nesen kkur izlasiju ko apmēram tādu -- << Kāds pašnāvnieks ap pusdienslaiku nolecis no tilta . Atrasta zīmīte. -''Es iešu pa tilta margām uz priekšu, ja kaut viens cilvēks nākot pretī pasmaidīs man, es nelekšu.'' >>
Varbūt izklausās banāli, bet var gadīties ka smaids izglābj dzīvību.
jums ir kādreiz bijusi tāda sajūta, ka visa pasaule ir pret tevi ? Man ir.
Bet vai tad patiesībā tu nedomā cilvēkus. Tā nav pasaule, kas ir pret tevi. Vai tad saule tev tāpēc spīd ne tik spoži, vai lietus tavus matus izmērcē vairāk? Tie ir cilvēki, kas tavu uzmanību novērš no saules, tie ir viņi - kas izgrūž tevi lietū. HA! . - Pasaule tā nekad nedarītu, un pat ja izdarītu, tas būtu silts lietus.
Vārdu sakot ko gribēju pateikt - "Man sāp cilvēki, bet bez viņiem es nemāku."
Jauku jums šo un pāris nākamās dienas (:
The Verve - Drugs don't work.