Lietus šovakar

Kā būtu ja varētu paņemt pa gabaliņam no katra gadalaika un sataisīt tādu vienu, veselu.

         Es ņemtu mazliet no Vasaras, jo viņa tač ir tik jauka, tad kad nav pa karstu un nav pa aukstu, kad saule silda seju un var gulēt stundām zālē un smieties, smieties, smieties. Un peldēties, galvenais var peldēties, un tad vējā mati izžūst ātri ātri, paliek tādi čirkainilokaini uz visām debes pusēm [ es te tikai pa seviem runāju :D ].  Un lietus - ir silts.
         Es ņemtu mazliet no Rudens. Krāšņumu un mijkrēslīgos vakarus, kad tumšs ir jau ap 18.00, toties peļķēs ir krāsaini atspulgi no vēl nenobirušajām koku lapām. Un vēl ir mana dzimšanas diena (:
No Ziemas es paņemtu tos spīguļus sniegā. Nopietni. Viņi tik muksi vakaros spīd,kad gribās, paņemt uz mājām un nolikt plauktā ;D  Un protams sniegs ap slidotavu un No gaisa krītošs Ziemassvētku vakarā.
        Tad paliek vēl Pavasaris. No tā es aizņemtos to spirgto gaisu kāds ir tikai pavasarī, un tikko pamodušās zemes dzīvīgumu.
UN saliktu to visu kopā, vienā vietā. Kāut tā varētu, dažubrīd. Un tomēr labi ka tie mainās, nāk viens pēc otra, kad viens jau ir apnicis tad nāk cits un līdz ar to tu gaidi katru no jauna.

Bet nu es pa daudz gribu saliekot visus kopā..
                                                                     ..ja varētu gribēt tikai mazliet, mazdrusciņ, -
  es ņemtu Siltu Rudeni, ar siltu vasaras lietu kad jau krēslo. Un tad mēs skrietu pa to lietu.. ar plikām kājām, pa asfalta peļķēm, starp laternu gaismām.   es sauktu lai stājies,, bet tu tik smejies un smejies, tad paņemtu mani kukaragās un skrietu pa zāli lai nesaskrāpē pēdas. Man pieliptu tavi smiekli kā slapjie mati pie pieres ;D


Ko tu ņemtu? (:


Atkāpīte..

Draugu bilde ar nokavēšanos (: 

Cilvēki.

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes.. Jūs to zinājāt?  jā, drošvien, ka zinājāt gan.
Bet dīvaini ka visi to neredz. viss viņos ir priekš citiem.. kā apelsīnā - Tu taks zini, kā izskatās kad apelsīnu sadala daiviņās, un pārkož uz pusēm.. tur ir daudz mazu šūniņu, tās turas kopā. Arī pašas pa sevi tās varētu būt, bet tad takš tās būtu tik mazas, kurš tādas pirktu, ēstu, kurš vispār ieraudzītu ?  Bet Kopā tās rada kko lielu. Tā pat ir ar cilvēkiem..  viņi domā ka apkārt ir tikai gatava pasaule ar mājām, avīzēm, noplūktiem apelsīniem, grāmatām.. bet patiesībā tas viss ir - Cilvēki.
Mēs nelasītu grāmatas ja nebūtu cilvēku kas tās uzraksta, mēs nedzīvotu siltumā zem jumta ja nebūtu, kas to uzceļ, un mēs pat nezinātu, kas ir apelsīni, ja kāds tos nenoplūktu un nepacenstos atgādāt līdz mums. Tā ir mijiedarbība. Mēs dodam - mums dod. Jā, varbūt ir brīži kad vairāk jāatdod nekā dod tev, bet agri vai vēlu tas nāks atpakaļ. Princips nemainās. Kā kāds radošs cilvēks teicis -  Tava pasaule - tie ir cilvēki. 



Nesen kkur izlasiju ko apmēram tādu --  << Kāds pašnāvnieks ap pusdienslaiku nolecis no tilta . Atrasta zīmīte. -''Es iešu pa tilta margām uz priekšu, ja kaut viens cilvēks nākot pretī pasmaidīs man, es nelekšu.'' >>

Varbūt izklausās banāli, bet var gadīties ka smaids izglābj dzīvību.

jums ir kādreiz bijusi tāda sajūta, ka visa pasaule ir pret tevi ?   Man ir.
Bet vai tad patiesībā tu nedomā cilvēkus. Tā nav pasaule, kas ir pret tevi. Vai tad saule tev tāpēc spīd ne tik spoži, vai lietus tavus matus izmērcē vairāk?  Tie ir cilvēki, kas tavu uzmanību novērš no saules, tie ir viņi -  kas izgrūž tevi lietū.   HA! . - Pasaule tā nekad nedarītu, un pat ja izdarītu, tas būtu silts lietus.

Vārdu sakot ko gribēju pateikt -  "Man sāp cilvēki, bet bez viņiem es nemāku."



Jauku jums šo un pāris nākamās dienas (:

The Verve - Drugs don't work. 

The Hobos - Walk all night

hmm. Lāčplēša diena. Jā, es patiesi pie tās svecīšu pārklātās, neticami skaistās, mirguļōjošās sienas biju pirmo reiz. Nē, nu pie sienas es biju bijusi - bet ne šai Latviešiem tik ļōti svarīgajā dienā (:

Tiešām žēl ka mani vecāki nebija mani tur jau senāk aizveduši - bērniem tas ir jāredz pat mazākajiem, [nē, televīzija neskaitās] bērni varbūt vēl īsti nesaprot to kārtīgo nozīmi, bet es domāju pat viņi jūt ka tas ir kkas īpašs.. un kad tie jau ir gana izauguši tiem jāzina Kāpēc un Par ko tur deg tie svecīšu simti. Turpmāk es tur iešu katru gadu. Apsolu.

Jā manuprāt tā ir ģimenes darīšana - bet ar draugiem arī var. Man gāja labi. Neskaitāmi pārpratumi, nosaluši pirksti, un silta tēja bija tā vērts, lai gan ik pa laikam prātu māca citas domas, problēmas vai kā to nosaukt, par spīti tam neko no 6 stundu ilgās mijkrēslīgās pastaigas nenožēloju (: Kā nekā 11.novembris gadā tikai viens.. [kgan tā jau varētu teikt arī par jebkuru citu datumu ]

Nebaidies, ka man šodien nav smieklu,

es esmu bagāts un smejos ar skumjām,

un bagāts es esmu tieši ar tevi,

tik ļoti bagāts, ka drusciņ ir jāskumst,

taisni par to, ka tik daudz ir kā pārāk

- gaišs līdz reibonim, laimīgs līdz sāpēm.

/O. Vācietis/

Tā ka nebaidies, ja man kādreiz nav smieklu (: