Karuselis.

eh.. viss vienmēr paiet.  Lai nu kā, lai nu cik grūti būtu.. viss galubeigās paiet. 

man tā vismaz likās. 

tas ir kā karuselis. Raudi, kliedz, priecājies vai baidies.. bet galvenais turies cieši līdz tas ir apstājies. 

nu tad turos..  

šodien danču vakars (: 

The Dangerous summer - Settle down. 

I had to say something..

..I just didn't know what.

Worth it.

Tā tā tā. Aizvakar atgriezos no Tallinas. Nē, pašu Tallinu daudz neredzēju, tikai Estrādes parku izstaigāju. 

Bet nenožēloju..  jo nebiju arī nekam citam gatavojusies kā 30stm. (:   Un tur nu man grūti izstāstīt cik labi gāja. Sanāktu pārāk gari, salkani :D , vienveidīgi, nesakarīgi un noteikti neinteresanti kādam kuram neko viņu mūzika neizsaka :)                                           Ne - aprakstāmi.

Bet īsumā .. ir pagājušas jau 3 dienas, bet tā sajūta vēl nav pazudusi. Turas te pat vien, un par sevi vislaik atgādina.. Nenormāla enerģija, saspiestas,sabradātas kājas, gaisa trūkums, sāpošas locītavas, nevaldāms pūlis, slēgts jebkāds izejas ceļš. Tomēr viss tas aizmirstas līdz ar tradicionālajiem vārdiem ''Jump and touch the sky'' un koncerts sākas.. tāds vieglums, prieks nu kkas vairāk, tā sajūta kad tu dziedi tik skaļi ka skaļāk vairs nevar, bet tikuntā knapi vēl sevi dzirdi, jo tūkstošiem cilvēku dzied ar tevi, Tikpat skaļi.. un dzied tā paīstam. Es domāju tā no sirds, kā tad kad esi viens pats mežā vai tukšā pludmalē un vari kliegt cik tev spēka, visu izkliegt un atstāt tur, nu tā sajūta ir tāda, bet vēl simtiem reižu labāka, jo tu neesi viens, un kāds tam ir sarakstījis vārdus.                                   Katra dziesma.

Nenožēloju ka stundām stāvēju rindās, vai ka aizbraucu viena.  Jo es taču nemirkli nebiju tiešām viena. Echelon (: 

Jā, bija skarbi, vienei meitenei pat izsita zobu ;D 

Bet tā bija līdzšim labākā gada diena!!   Man ir aizdomas kura būs nākamā ;D                   2.novembris 

Music: Echelon by 30 seconds to mars

Silhouettes in Sunset

Nezkāpēc ejot mājās tā pavēlāk paliek jautri. varbūt tumsa pie vainas. 

Vienīgi neforši kad laternu gaisma krīt divos leņķos, tad tava ēna - precīzāk ēnas, ir divas. Kas uzdzen sajūtu, ka neesi viens. Vēl trakāk, kad aizmugurējā ēna, kaut kādu interesantu laternas staru kustības rezultātā, paliek lielāka kā priekšējā.. un tad tiešām ēnā izskatās, ka kāds tev seko :D  

Varbūt veltu par daudz uzmanības ēnām, vai vnk tik vēlu nedrīks vairs ēst :D 

Feltbeats - Silhouettes in Sunset

Question

'Walking into someone else's house for the first time, is like entering another country.'

Apbrīnojami pārbagāta ekskursija  - ar ēdienu.   Par ko tomēr nevar sūdzēties. :D 
Manā, un vēl divu cilvēku, pārziņā bija augļi. (:   mini ko mēs nopirkām? :D

Piknikotā ekskursija gan sākumā izvērtās par tādu diezgan GARU pastaigu cauri mežam, gar jūru, pa molu, no mola, uz asvaltēta ceļa kas nepatīk papēžiem. Gribēju izmērīt cik ta tur bija tie kilōmetrīī īsti, bet esmu tik nogurusi, ka to izdarīšu citreiz.
Toties pikniks bija kā nākas! Šausmīgi jauks suns, kaķis tik mīksts, kā no reklāmām, un ko tur teikt, skaista māja,  un tie krēsli  - ō -  es tagad tiešām sapratu Džoiju un Čendleru, :D
 + vēl lija ik pa brīdim, 
                 atpakaļ ceļā apavi bija slapji, jo protams es biju tik inteliģenta lai aizmirstu viņus ienest iekšā, lai nesalīst..  
Bet zinko... tagad kad esmu mājās, un beidzot izgulēšos, varu teikt. man tiešām ļoti patika (:  Arī tad es to varēju teikt, bet saku tagad :D  

Ceru ka jums bija tik pat lietaina un jauka piektdiena (:  

P.S. vēlāk ielikšu kādu kopbildi, jā kāda būs arī sanākusi.
P.S.S. Nē, es neesmu atkal ēdusi cukuru :P

Gandrīz pavasaris.

Njā.   Pēdējā laikā škiet nebija kur likties, manu prātu un [jā,arī lielāko daļu pie datora nosēdētā laika] aizņēma kāds..   lai nu kā tas neizklausītos - seriāls. Ir jauki, ja ir tādi seriāli, kas reizēm liek padomāt.. 
lai gan es pēdējā laikā domāju daudz pa daudz.


"People always say how you should be yourself. Like yourself is this definite thing, like a toaster or something. Like you know what it is, even. But every so often, I'll have, like, a moment when just being myself, and my life, like, right where I am, is, like, enough.''  /Angela   


Vispār es taču apsolīju, ka rakstīšu te arī par labām/pozitīvām lietām. Solījumi jāpilda. Nu tad tā, ja kāds vēl nezin - Tallina te pat vien ir. Un vismaz vienu lietu pa vasaru es zinu droši, - 21.jūnijam jābūt burvīgai, burvīgai dienai! (: 

30 seconds to mars - Alibi

You've got the best of both worlds

"There is no force on earth more powerful than the will to live"

-127 hours - 

ja man filmai jādod zvaigznes vai acis, vienlaga,  - visas :) 

Izvēle starp divām nevēlamām galējībām. Bet tā jau ir. Cilvēks nekad nezin cik stirps viņš ir, līdz stipram būt, ir vienīgais, kas viņam atlicis. Aronam nācās izvēlēties:

Un ja man tagad prasītu vai es varētu izdarīt, ko viņš izdarīja. Es nezinu. Neviens to nezin, no offence, bet nevienam nav dota tik spilgta iztēle. Cilvēku piespiež brīdis, un šī brīža nepanesamība. 

Viens no tiem stāstiem, kas neliek mieru līdz nezinu visu, gandrīz visu. :)

Book - Between a Rock and a Hard place, Music - The Funeral by Band of Horses

Hei

Vēl mazliet, mazdrusciņ, un būs jau vasara. Vienu brīdi biju jau par to piemirsusi, ilgs tas brīdis gan nebija. Bet var teikt, es drīzāk gaidu lai sāktos vasara, nevis lai beigtos skola, ja to vispār loģiski var apvienot.

Vienlaicīgi pietrūkst tā laika, kad negaidīju to nemaz. 

Pirms pāris gadiem, kad skola bija kautkas līdzīgs mājām, kā liels komunālais dzīvoklis, kur tu praktiski nekad neesi viens. Mana klase - īpāši pēdējos divos pamatskolas gados, es labākus, jautrākus un draudzīgākus cilvēkus nevarēju ne prasīt, un skolotāji - ar viņiem kopā varēja arī smieties, dzert tēju, rakstīt neīstu vārdu uz kontroldarbiem, stundu vidū ieslīgt diskusijās par problēmām pasaulē un Latvijā, vai arī tā vienkārši parunāties. Tas gan nenozīmē, ka ar mācībām tāpēc gāja labāk, vienkārši bija kaut kā vieglāk. Es vien priecājos, ka jau tad nojautu, cik ļoti man ar to visu bija paveicies. (:   

Tolaik to vasaru tik ļoti nemaz negaidīju, kad pienāca, tad pienāca, arī līdz tam varēja tīri labi iztikt. 

Nu jā.. nu vairs tā nav, par nākamo gadu nemaz negribu domāt. Es laicīgi pasaku, ja gadījumā būšu īgna un nelaipna nākamgad, atvainojos jau tagad ;D   

Bowling For Soup - Star song

Neesi cirvis.

Krievi sākuši protestus un grib panākt lai Latvijā Krievu valodu uzliek kā otru officiālo valsts valodu?  Wtf?

      varbūt tas nav pārāk labi, bet šķiet man ir instinktīvs naids pret Tās tautas cilvēkiem.    Nu cmon.. otra officiālā valoda?  tad jau davai sarunājam latvieši braukt uz Kuveitu, būsim vairākumā un sāksim protestēt, ka tur nav izkārtnes Latviski. 

Vai mēs vainīgi ka viņiem "šausmīgi mazajā" Krievijā nav vietas, vai ka viņi nav spējīgi 50 gadus dzīvojot Latvijā iemācīties šīs valsts valodu. 

Pa ziņām intervēja kādu krievu kurš dedzīgi atbalsta šo varen spožo un pilnīgi bezsmadzeņaino ideju -  tad ar akcentu viņš noteica kko apmēram tādu - "Man vienalga, kas notika vēsturē, vai bija okupācija vai nebija, es dzīvoju tagadnē, un Mana dzimtā valoda ir krievu."   Nu.. "tāds" iemesls,  *** stulbeni, tad brauc uz savu krieviju un runā savā dzimtajā valodā, ko vēl neesi sakravājis koferus?   

tiktiešām nepatīk tādi cilvēki.

visādi citādi, diena sākās un beidzās labi. (:     "Skolā 2011" runājām ar interesantiem cilvēkiem, redzējām interesantus cilvēkus, un protams svarīgākais -daudz, daudz bukletiņu. Kā arī uzlīme - "Neesi cirvis'' ;D


Camillas & Gustavo - Mainīt pasauli.

Tallina nemaz nav tik tālu vai ne ?      nav.    vien jūnijs varēja būt mazliet tālāk.


rīt uz "skolu", labi ka uz izstādi nevis mācīties. (:

***

Nezkāpēc vieglāk rakstīt, ja zinu neviens nelasa.   Laikam par maz uzticos cilvēkiem, nezinu - nezinu kāpēc tā. 
Kā man gājis?   
-auksti.  bet tas nekas, gan vasara pati pienāks, gan karstums pats atnāks, lai jau vēl zeme paguļ zem segas  .. es ļauju. 
Paldies, visiem kas atcerējās par mana [nekādi iesaukas neizveidojamā] vārda svētkiem. Varbūt neticat, bet ir taisnība, ka parasti pietiek, ja kaut tikai atceras. (: Arī tas ir jāmāk.
Zinu iesaukas nav vienmēr atkarīgas no vārda. 

Un mēs noreibsim tā,

Ka uz zemes viss miegs

Vienu nakti būs liegts

Tu neaizbēgsi

Tevi atnesis sniegs

Nakti, baltu kā piens

Pēc mums 

Vēl ilgi zeme skums.  

                                                    /M.F.

Vienkārši ļōti ļōti ļoti žēl..  

Trešais februāris - atvadu ceremonija. 

Jābeidz vienreiz te rakstīt tikai pa skumjām, bēdīgām, vai drūmām lietām. Slikts, slikts paradums. Bet vēl šoreiz. 

Trīs vannasistabas vienā dzīvoklī .

ĀĀĀĀĀĀĀ!!   Šodien labam draugam nosvinējām 18.     Dāāāāāāāudz Dāāāāudz Laimes Jāni, Vēlreiz!! (:
Tikko mūs atveda mājās siltos ādas sēdekļōs.  Tāds prieks ka sanāca pārsteigums, ka iepazinos ar jauku lielu ģimeni, ka redzēju lielāko dzīvokli kādā esmu bijusi .
Vispār kaut kā prieks. Un laba sajūta.. jo kādu laiku tā nebija bijis.
 Tiešām - Pat īsti nezinu Par ko , un Kāpēc.         Laikam jau viss kopā un vēl mazliet.
 Par visiem sīkumiem, un lielām lietām,
              par cielaviņu, par draudzību vispār,
                         par Alias, par pārēšanās sajūtu,
                                 par Trim vannasistabām vienā dzīvoklī :D , par gumijniekiem sniegā, un siltiem ādas sēdekļiem. (:                  
                                                 Ai , uz brīdi atkal bija labi, jāpriecājas kamēr var :)




P.S.   Vakar lija. Gāju ar lietussargu un gumijniekiem pa sniegu un peļķēm.. jutos apjukusi. Kaut kā gadalaiki savienojušies.