Un mēs noreibsim tā,

Ka uz zemes viss miegs

Vienu nakti būs liegts

Tu neaizbēgsi

Tevi atnesis sniegs

Nakti, baltu kā piens

Pēc mums 

Vēl ilgi zeme skums.  

                                                    /M.F.

Vienkārši ļōti ļōti ļoti žēl..  

Trešais februāris - atvadu ceremonija. 

Jābeidz vienreiz te rakstīt tikai pa skumjām, bēdīgām, vai drūmām lietām. Slikts, slikts paradums. Bet vēl šoreiz. 

Trīs vannasistabas vienā dzīvoklī .

ĀĀĀĀĀĀĀ!!   Šodien labam draugam nosvinējām 18.     Dāāāāāāāudz Dāāāāudz Laimes Jāni, Vēlreiz!! (:
Tikko mūs atveda mājās siltos ādas sēdekļōs.  Tāds prieks ka sanāca pārsteigums, ka iepazinos ar jauku lielu ģimeni, ka redzēju lielāko dzīvokli kādā esmu bijusi .
Vispār kaut kā prieks. Un laba sajūta.. jo kādu laiku tā nebija bijis.
 Tiešām - Pat īsti nezinu Par ko , un Kāpēc.         Laikam jau viss kopā un vēl mazliet.
 Par visiem sīkumiem, un lielām lietām,
              par cielaviņu, par draudzību vispār,
                         par Alias, par pārēšanās sajūtu,
                                 par Trim vannasistabām vienā dzīvoklī :D , par gumijniekiem sniegā, un siltiem ādas sēdekļiem. (:                  
                                                 Ai , uz brīdi atkal bija labi, jāpriecājas kamēr var :)




P.S.   Vakar lija. Gāju ar lietussargu un gumijniekiem pa sniegu un peļķēm.. jutos apjukusi. Kaut kā gadalaiki savienojušies.