Vēl mazliet, mazdrusciņ, un būs jau vasara. Vienu brīdi biju jau par to piemirsusi, ilgs tas brīdis gan nebija. Bet var teikt, es drīzāk gaidu lai sāktos vasara, nevis lai beigtos skola, ja to vispār loģiski var apvienot.
Vienlaicīgi pietrūkst tā laika, kad negaidīju to nemaz.
Pirms pāris gadiem, kad skola bija kautkas līdzīgs mājām, kā liels komunālais dzīvoklis, kur tu praktiski nekad neesi viens. Mana klase - īpāši pēdējos divos pamatskolas gados, es labākus, jautrākus un draudzīgākus cilvēkus nevarēju ne prasīt, un skolotāji - ar viņiem kopā varēja arī smieties, dzert tēju, rakstīt neīstu vārdu uz kontroldarbiem, stundu vidū ieslīgt diskusijās par problēmām pasaulē un Latvijā, vai arī tā vienkārši parunāties. Tas gan nenozīmē, ka ar mācībām tāpēc gāja labāk, vienkārši bija kaut kā vieglāk. Es vien priecājos, ka jau tad nojautu, cik ļoti man ar to visu bija paveicies. (: Tolaik to vasaru tik ļoti nemaz negaidīju, kad pienāca, tad pienāca, arī līdz tam varēja tīri labi iztikt.
Nu jā.. nu vairs tā nav, par nākamo gadu nemaz negribu domāt. Es laicīgi pasaku, ja gadījumā būšu īgna un nelaipna nākamgad, atvainojos jau tagad ;D Bowling For Soup - Star song