Mirdz kupenas ceļmalā, kupenas uz paša ceļa, uz mašīnām stāvošām un katra staba un katra zara, jo sniegs tik snieg, un tik svaigs tas atstaro ik katru gaismas staru, ko saņem tāpēc ik visur kur skaties, viss kā smilšgraudu dimantiņiem nobērts. Aizraujas elpa un aizmirstas vējš kas sitas sejā.. Brīnumskaisti.